ok, šis bija par grūtu. Ingmārs tikko uznesa smago dutchbike riteni stāvākajā Siguldas pilskalnā (kur sīvā cīņā pret krustnešiem reiz gāja bojā varonīgais līvs Rūsiņš). Zīme rādīja, ka tas ir veloceliņš, bet ta bija viena no tām ļoti stāvajām Siguldas pakāpienu takām.. es knapi sevi un bērnus uzdabuju augšā, bet laimīgā kārtā.. garām gāja 4 braši zemessargi (pirmie cilvēki, ko satikām uz veloceļa Līgatne-Sigulda) un uznesa arī manu un Eizena velo.

simo solīja Tēju apmētāt ar puņķiem,
tas bija zemākais brīdis pie vakariņām, kad viņi bija jau pārguruši. bet visādi citādi visu ceļu ar 5 transportiem bija jautri un sadarbīgi. E nonesa smago somu no Midi līdz Luīzei, jo sāka atcerēties vietas. mēs ar visām somām aizgājām uz viņa pirmo dārziņu

tā kā tagad bērniem esot jāmāca šaut, nopirku Eiženam loku un bultas.
vispār mēs superīgi pavadām laiku, žēl vienīgi, ka sanāca streiku nostreikot