vakar uz terases pienāca bomzis un ielēja manu džindžerellu savā glāzē. pirms tam bomzene atņēma sieru

Brisele, es jau nāku!

tā kā bez telefona vairs nekur aiziet nevarējām, ciemiņi atnāca pie mums. mani bērni ar Džilianas mazuli stundām skrēja ap Nikolā galdu roķīgu dziesmu pavadījumā tā, ka viss simtgadīgais Briseles birģeru nams rībēja. šai mājai ir perfektā viesību virtuve ar atsevišķu kalpu izeju, kambariem un mūzikas instrumentiem. es gribētu tādu māju un pilnu ar bērniem visos stāvos.
kad man jāiztēlojas laime, es redzu flāmu, holandes ainavas ar cilvēkiem raibās jaciņās, kas slidinās pa aizsalušām upēm un ēd pie gariem galdiem, pat ja ledus ir slidens un plāns kā Brēgeļa gleznās. man patīk pārgalvības enerģija.
un neskatoties uz piedzīvojumiem, esmu gatava atgriezties cold dark deprī un Dvēseļu putenī.

te Helovīns ir brīvdiena

ceļoju uz Atomiumu ar smagu miskastē atrastu žuburainu svečturi (le chandelier) un 2 čurātgribošiem puisīšiem

ceļojuma atziņas: man patīk franču sieri un augstie griesti ar augstajām stikla druvīm, man patīk šejienes rokturi.
man šeit sāp galva no sarkanā vīna.
Sankantenērs ir liels un Simo ir nesams, kas neiet labi kopā ar sāpošu galvu.
dabas muzejs nav arī nemaz TIK interesants. maniem bērniem labāk patīk laist lapiņas strautā un barot zosis, nevis gaidīt rindā uz eksponātu aplūkošanu. toties abi iemācījās, kas ir placenta.
visforšākais Briselē ir iet ciemos. mēs svinējām Helovīnu ar itāļiem un 13 picām.
bērni bija Super Mario brāļi.
ne laptops, ne adapters nav bijis vel vajadzīgs, toties bikses simo ir notriecis jau visas. mazāk zeķu, vairāk bikšu un kārtu sev. jo svārki man bija suņa sūdos jau no rīta.
bet te ir labi dzīvot.

simo solīja Tēju apmētāt ar puņķiem,
tas bija zemākais brīdis pie vakariņām, kad viņi bija jau pārguruši. bet visādi citādi visu ceļu ar 5 transportiem bija jautri un sadarbīgi. E nonesa smago somu no Midi līdz Luīzei, jo sāka atcerēties vietas. mēs ar visām somām aizgājām uz viņa pirmo dārziņu

atkal kārojas falafeļi kā Briseles ēdnīcā

Ingmārs iečekojās sanāksmes telpās Briselē. skat, kas tad ir tā tuvākā zvaigznīte, kas tajā rajonā kartē jau atzīmēta? Briseles lētākā brokante Petit rien, kurā pirms 3 gadiem, sākot strādāt Prezidentūrā, viņs gāja meklēt 3 vienādas dakšiņas un nazīšus, lai ģimene varētu pārvākties pie viņa.

atceros mergēzes. ka mazā Džiliana pusnaktī ēda lielu kupātu un kartupeļu putras čupu, jo viņai bija mēnešreizes.

vakarā ar Eiženu ēdām beļģu frī un google.maps braukājām pa Briseli - no skoliņas uz darbu, tad uz mājām, pa ceļam vafeli ar saldējumu.

- cik tu daiļš!
- nē, es neesmu daiļš!
- tu vispār zini, kas ir daiļš?
- daiļš ir slims.

ok, es braukšu uz Rīgu un braukšu pa to sasodīto ielas malu, lai cik ļoti man arī nebūtu no tās reizēm bail, bet es lietošu šos uz abiem sāniem, un lai tikai kāda smirdīgā kaste pamēģina piedurties manam karodziņam - saukšu policistu.