Atnāca, nolika. Priekšnamā klusi. Un aizgāja tālāk. Uz kaimiņu pusi.

esmu izdarījusi visu apsolīto, no galda ir nost visi faili un dedlaini (viens patīkams recenzītis tālumā uz apvāršņa). un mans plāns ir dzert vīnu un satīties tamari bumbiņās (pavadīt bezlīgi garu laiku pie sīka bezjēdzīga rokdarbiņa). novembris = atvaļinājumu mēnesis

tā kā bez telefona vairs nekur aiziet nevarējām, ciemiņi atnāca pie mums. mani bērni ar Džilianas mazuli stundām skrēja ap Nikolā galdu roķīgu dziesmu pavadījumā tā, ka viss simtgadīgais Briseles birģeru nams rībēja. šai mājai ir perfektā viesību virtuve ar atsevišķu kalpu izeju, kambariem un mūzikas instrumentiem. es gribētu tādu māju un pilnu ar bērniem visos stāvos.
kad man jāiztēlojas laime, es redzu flāmu, holandes ainavas ar cilvēkiem raibās jaciņās, kas slidinās pa aizsalušām upēm un ēd pie gariem galdiem, pat ja ledus ir slidens un plāns kā Brēgeļa gleznās. man patīk pārgalvības enerģija.
un neskatoties uz piedzīvojumiem, esmu gatava atgriezties cold dark deprī un Dvēseļu putenī.