vēl viena dāvana

Simoniņa vārdadiena ļoti kompakta: ogu tarte un brio usb pašvelkošā lokomatīve, kas atgrieza interesi par vilcieniņu sistēmu abiem.

Simonam ļoti garšo rasoso (rasols)

šonakt Simonam bija night terror. viņš ļoti skaļi kliedza un locījās, meta vēderu gaisā, kad mēģināju ņemt uz rokām.
viss kļūst sliktāk, es nezinu, vai vispār guļu.

sadusmoju audzīti, jo negribeju gaidīt, kad E beigsies ziemassvētku ludziņas mēģinājums. es nevis negribēju, bet nevarēju. es knapi ar Simonu vispār līdz viņiem tiku, viņs pa ceļam izmeta cimdus un jau posmā no dārziņa vārtiem lidz grupai vairakas reizes krita gar zemi un kašķējās. un gaidīt 10 min nozimetu vinam vilkt nost silto apgērbu un pļērcināt, tāpēc diezgan cieti pateicu, ka nevaram gaidīt beigas. viņa to noteikti redzēja kā nepateicīgo vecāku untumu. viņa nezina, kads ir Simoniņš.
viss tāpat beidzās grāvī. atpakaļceļā apstājos paņemt nomestos cimdus pie Ļeņina muzeja, viņs prasījās laukā no sēdekļa - izcēlu, un drīz vien jau nokrita uz muguras un sāka kā epileptiķis sevi mest uz priekšu pa trotuāru, atmuguriski gulēdams. satiku Žoludi, kas teica - "šodien gan aukstumiņš"

es: tu esi mīlulīts
S: mammīts

simoniņš saka "sēž", "sāp" un "kāp"

Aizmuka no Montessori.

@ tālsatiksmes autobuss. Simo apvēmās, man pilns klēpis, pats viscaur. viņu pārģerbu, pati novilku svārkus un zeķbikses, uzvilku plašķi, savemto iesēju maisā, Rojas pieturā nopirku zeķbikses, braucam tālāk, viegli smirdēdami.

aizmuka no bebīšskolas

Simoniņam patīk ģērbties - viņš uzvelk zābakus un drasē pa māju, un uzmet sev kreklu uz galvas. izrāda preferences drēbju izvēlē, patīk sarkans, īpaši E sarkanā jaka, un zaļš un pidžama ar lāci.
vēl viņam patīk burti - viņš zīž un baksta ar pirkstu uzrakstos uz maniem t-krekliem, pilnu muti mēģinot nosaukt burtus. tāpēc izgatavoju viņam vārdu plāksnītes un palaikam iedodu tās palasīt. uz tām ir vienkārši vārdi: ezis, mama, suns, acs.
un vēl viņš ir nepielaužams. šodien neizdevās aizvest uz nodarbību, jo muka pa taku prom no iestādes un kliedza, ja nesu atpakaļ. nu un protams vēl nokrīt četrrāpus un sit galvu pa zemi, lai iestādes administratore ķertu pie sirds.

pusotrs gads - pirmo reizi brauca ar mani ratos turp un atpakaļ.
es tikai skatījos no augšas un sapņoju par to, kā viņš aizmigs un es apēdīšu viņa iesākto pīrādziņu.

nopirku simoniņam rotaļu keramikas servīzi. sarkanu ar pumpiņām. biju ciemos ievērojusi viņa interesi par rotaļu traukiem. brāļa meitai pat nočiepa krūzi. tā tagad ir viņa mīļākā manta - strebj iedomu tēju, kārto apakštasītes.

vakarā savācu kādus 12 "cisīšus" no grīdas. viņam nāk dzerokļi, un viņš ir negants. dauza galvu pret grīdu 2 x vairāk un stiprāk, piečura grīdu un lēka pa peļķi.

kamēr biju pa darīšanām, Simons gulēja, un Linda bija palikusi par pieskatītāju. viņš pamodās un mēģināja no Lindas izprasīt pupu. un arī kad es pārnācu, negribēja pie manis, stiepās pretī Lindai, jo bij anolēmis, ka Linda ir viņa jaunais saimnieks.

Simoniņš šodien iesita citam bēbim laukumā. sit arī Eiženu un sevi.

aizmiga, tagad mīšos vētrā pēc ūdens.

braucām uz kapiem spārdīt bumbu, laist ar pulti vadāmo mašīnu un skrituļot, bet pēkšņi no zilām debesīm sāka līt. mēs atdevām Eiženu ar visu pulti un mašīnu Reinim, un ar jaunāko bērnu, kurš mīl ēdienu, aizgājām uz kafejnīcu. neatceros, kad pēdējo reizi biju kafejnīcā, nejūtoties nožēlojami un pat baudot ēdienu. varbūt Briselē, kad bija parādījusies nauda. bet ne ar Ingmāru, jo viņš jau parasti tad pieska'tija bērnu, ja es gāju uz restorānu.
Simonam nav jālūdzas pagaršot - viņš pats stiepjas pretī ēdienam un ēd gan terijaki gaļu, gan zaļas pupiņas un gaileni, tomātu, karamelizētu sīpolu, zupu. vienkārši sēž kā ķipis vismaz 10 min un ēd. protams, pirms tam paskraidījis pa āra terasi, paspēlējies ar pieejamajām mantām, paskatījies multnes, bet ēd. nevis ar asarām acīs piekrīt apēst dažus frī.