"man šķiet ļoti bīstami noraidīt cenzūru, kas pati par sevi ir slikta, bet nepiedāvāt vietā neko citu, lai ierobežotu vardarbīgus, naidīgus, demagoģiskus un pat fašistiskus izteikumus.

Tagad tas viss ir atļauts, un rezultātā tiek nogalināti cilvēki un gāztas valdības, manipulējot ar mazizglītotiem cilvēkiem. Bet redaktori taču ir izglītoti, redaktoriem vajadzētu spēt atrast veidus, kā uzsvērt to, kas ir svarīgs."

https://www.kinoraksti.lv/kadra/saruna/rubija-rica-kinokritikas-kaujinieciska-energija-784

"In his 2013 talk, “Translating for Bigots,” translator Adam Talib suggested there is a “hostility” in the mind of many English-language readers to Arab female characters who don’t fit within passive stereotypes.

Translating Arab women characters is … extremely fraught,” Talib said in his talk at the American University in Cairo. “Why? Because if you’re a reader of modern Arabic literature, you know what happens in modern Arabic literature. People date in modern Arabic literature; people have sex in modern Arabic literature; people drink and take drugs.” He added that when reading passages where women move outside of narrow stereotypes, “the reviewer says, ‘What an unrealistic depiction of Arab women.’”

https://newlinesmag.com/review/who-youre-reading-when-youre-reading-arab-women/

Slīdot zem Amsterdamas tiltiem
Holandiešu kuģītī
Mēs seksa izkropļotās
Madāmas un madmuazeles
Tizlās, stulbās,
Apjukušās, izmantotās,
Devāmies - jel neņemiet ļaunā -
Abortnieču kruīzā

Nav diža romantika
Mest loku tvaikonītī
Atceļā no klīnikas
Amsterdama ūdeņu zeme
Ar tulpītēm un riteņiem,
Tu paliksi man atmiņā

Garām slīdēja velobraucēji
Un mēs tērgājām cita caur citu
Par tabletēm un mīlestībām
Bērniem un olšūnām
Smējāmies un viebāmies
Nebaidoties kauna
Klejojošās abortnieces
Uz cakaini rotātā kuģīša

muzikālā tēma bez vārdiem (konteksts - kad Francijā vēl bija aizliegti aborti, sievietes brauca uz Holandi, bija speciāla tūrisma pakete grupām - dažas dienas hotelī un pilsētas tūre)
https://youtu.be/xE18c99b0LM

šodien 50 gadu jubileja "Manifestam 343" - tieši tik daudzām franču sievietēm, tostarp Denēvai, Sagānai, Bovuārai, pietika drosmes publiski atzīties, ka ir veikušas abortu, kas tolaik Francijā bija nelegāli
https://en.m.wikipedia.org/wiki/Manifesto_of_the_343

"jo abortē visas, arī deputātu sievas un ministru mīļākās" leģendārs video: https://mobile.twitter.com/Qofficiel/status/1377682714246139907

mazliet par mizogīnijas vēsturi:
https://www.fillesducalvaire.com/artiste/laia-abril

slavenas sēņkopes, revolucionāres:
https://www.kew.org/read-and-watch/celebrating-women-international-womens-day

"nedomā, dārgā, ka tavam daiļajam augumam un rožu vainadziņam par mani tāda vara, mani pievelk tavi veselīgie uzskati"
("viņa tam apķērās ar savam liliju rociņām un viņu lūpas satikās debešķīgā bučiņā")
(1896, "Mēnešraksts")

turpinot par Hermīnes Zālītes brīnišķīgo likteni:
"Doktora eksāmenus mēs visi trīs latvieši, kas tolaik Jēnā studējām, nolikām Hermīnes pašūtā frakā, vispirms pats Balodis, pēc tam Dr. med. Gustavs Beldavs un beidzot kā trešais filozofijas doktors Pēteris Zālīte"

"mātēm jau agri jo agri labi jāievēro savas meitiņas, lai jau pie viņu spēļu lietiņām valdītu laba kārtība, un vēlāk tās jādara uzmanīgas uz visu citu mājas būšanu, lai nekur neparādītos mazākā nekārtība. Ja tā rīkosies, tad meitiņā attīstīsies pastāvīga kārtības mīlestība, veiklība un saprātība, kārtību ierīkot un uzturēt, tad meitiņa būs pašai sev un citiem par prieku un svētību, tas viņu izsargās no daudz raizēm un nepatikšanām, ar ko mocās tādas sievietes, kurām bērnu dienās atļauts spēlēties ar netīrām lellēm un spēļu lietas svaidīt nekārtībā (..)
Sievietēm, kas jau uzaugot nav radinātas kārtībā, ir vēlāk kārtība allaž moku darbs, pat savas rotas un drēbes viņas netura glīti, viņu skapī un kumodē ir tāds haoss, ka katru ar kārtību apradušu cilvēku pilda ar riebumu (..)
Tādās mājās, kur mājasmāte pate nerūpējas par tīrību un kārtību, velti meklēsiet pavadīt jauku brītiņu (..) Nu vīram, nabadziņam, jāredz, ka viņa jaunības saldais sapnis par jauko paradīzi laulības kārtā, par patīkamu mājās būšanu, ir bijis tikai sapnis"

Turpretim tādas sievietes, kurām jau no bērnu dienām līdz ar izglītību arī pareizu saimniecību nav aizmirsts iemācīt, tās savas zinības vis tik lēti nepiemirst (..) kad viss ir jauki un glīti padarīts, tik patīkami uzkopts, ka var katru brīdi kaut kurā vietā ar patikšanu ieskatīties; visur valda iepriecinošs jaukums, viss izskatās kā svētku dienās, katrs sajūt prieku tādās mājās pakavēties, un mājas mātei (..) ir vislabāki ap sirdi, kad viņai pie tam atliek diezgan arī laika vīram patīkami laiku pakavēt, tā ka vīram netīkas meklēt laika kavēkli ārpus mājas; to laimi (..) viņš bauda paša mājās"


Pāteris Zālītis grāmatā par savu sievu, kura ar lielu varbūtību bija gudrāka par viņu pašu, tikai pavadīja laiku spodrinot kunga māju.

tomēr lasot tālāk ir arī progresīvākas domas:
"ja viņa turpretim par precēšanos nedomā un sataisās viena pate staigāt savas dzīves ceļu, tad arī nekad viņas sirdi nežņaugs neizdevušos prečcību rūgtums. Labi saimniecību protoša sieviete arī neprecēta var daudz patīkamāki dzīvot"

[viņas] "no precību domām nenogurdinātā sirds sajutīs daudz jaukāku laulības laimi un mīlestības svētumu, nekā ja viņa visu laiku būtu veltījusi mīlestības domām , romānus lasīdama"

"dažas sievas pat domā, ka vīram vajagot par saimniecību rūpēties" !!

ar izcēlumu: "visu lielo, slaveno vīru mātes bijušas gudras un sevišķi apdāvinātas, turpretim slaveno vīru bērni, kuru sievas nav bijušas ievērojamas prāta ziņā, arī nav bijuši ievērojami (..) ne tik vien bērnu dēļ krietna sieva ir neatsverams dārgums, viņa prot arī vīram būt īsta dzīvesbiedre"

par to, ka skolās meitenēm jāmāca mājsaimniecības:
"kad daiļajās varētu to savienot: dzīvot izglītībai un saimniecībai, tad droši jādomā, daudz mazāk paliktu neprecētas."
"ja nu zeltenītēm skolās tādi svētīgi priekšmeti kā saimniecība tiktu mācīti, caur to panāktu, ka viņas saviem pienākumiem paliktu uzticīgas un nebūtu jābīstas viņām augstākus zinību avotus darīt pieejamus (..) tādā kārtā caur sieviešu emancipāciju - no kuras tagad tik ļoti bīstas - varētu ģimenes jaukums daudz košāki uzziedēt. (..) saprotams, ka apprecētai sievai, ja tai arī būtu iespējams kādu amatu kopt, tomēr ir labāk, ka viņa dzīvo vienīgi saviem pienākumiem" (mājas darbiem un bērnu audzināšanai_)

kad nākamreiz pie manis ciemosies viena no radikālākajām latvijas fiministēm, mēs cepsim keksiņus mensturālajās piltuvēs, nevis ikea formiņās.

ja kāds vēl neklausās, reku vardarbības radio 24h maratons: https://m.twitch.tv/hn_festival

šodien uzfilmējām filmu par Annu Ķeniņu un parunājām krievu radio Stuģija Andreja (par Rebeku Kohu galvenokārt)

"I hope, and believe, that every woman in this room knows that on the subject of motherhood there are no experts. What we need, in any case, as women, is not experts on our lives, but the opportunity and the validation to name and describe the truths of our lives (..)
Listen to us, then, as to four women who through certain kinds of luck, privilege, struggle, exceptional status, and at certain kinds of cost, have been able not only to live the experience of daughterhood and motherhood, but also to reflect and write about it. But listen even more closely to yourselves."

"..the daughter and the mother; the black woman and the white; the lesbian mother and the married housewife; the woman who has chosen single or communal motherhood and the woman who has chosen to use her life in ways which do not include the raising of children; the woman who has given up custody of her children and the woman who is righting to keep hers; the step-daughter, the foster-mother, the pregnant woman; the daughter who has never known her mother, the mother who has no daughters. What we all, collectively, have lived, as the daughters of women, as the mothers of children, is a tale far greater than any three or four of us can encompass"

"once a woman has borne a child she is viewed as the primary and uttermost source of that child’s good and evil,"

via tvnet

man ir aizdomas, ka slinkums uzplaiksnīja šodienas "slikto meiteņu" diskusijas ietekmē. es vienkārši guvu tādu domubiedreņu lādiņu, ka man vairs NEGRIBAS DARĪT TO, KO NEGRIBAS

"caring for children or aging parents should be an expression of love. It can offer us some of the most meaningful moments of our lives. But if it’s assumed that women will do all these tasks, then caring that should be joyful becomes a burden, and work that should be shared becomes isolating."

par priecīgo: dārziņā bija vecvecāku integrācijas diena, kas man liekas ļoti vērtīgi, ņemot vērā mūsdienu vecvecāku aizņemtību un retās iespējas satikties un iepazīties ar mazbērniem vidē bez vecāku klātbūtnes. likās, ka tur daudziem uzplauksta jauna mīlestība. bildes bija sirdi plosošas, viņi dzēra tēju, stādīja puķes un Baba vienkārši vēroja, kā Simo tur dzīvojas. uzzināju ieskatu par to, kā viņam iet dārzā - izrādās, viņš nemaz nav kašķīgs, bet vienkārši kautrīgs un tāpēc nepiedalās rīta apļos un skatuves mākslās.

bijām skatīties vel vienu mansardu. un feminisma gājienā.
pec tam nopirku elektrisko ķēžu konstruktoru 8-12 g. ietrāpīju precīzi elektriķia Simona (3 g.) interesēs