pamodos protams nakts vidū. ledusskapis tukšs. nācās ēst mammas līdzi iedoto smagi kūpināto šķiņķi un rupjmaizi. (interesanti, ka japāņu muitnieks, kam bija uzdevums neielaist gaļu valstī, izrakņāja manu somu un neatrada veselu kilogramu šķiņķa. tikai noburkšķēja, cilādams semočkas - "suvenīri no krievijas, i see"; otrs ar sunīti tikmēr jau bija aizlēkšojis prom, jo suns sāka ālēties)
koroče, man tagad nāk vēmiens no tā kūpinājuma. nepanesu kūpinājumus. gribas gulēt, bet bail apvemties miegā. ai nu labi, iešu pabraukāties.