man besī tā tendence uz kaut kādu galu un rezultātu. un man tā besī sevī, ka es netieku no viņas tomēr vaļā kā iedresēta. jo japāņi patiesībā man nemaz neprasa rezultātu - šai ziņā man ir ideāli apstākļi. viņiem tieši otrādi - kvalitāte ir nepabeigtībā. be es pati ar savu kaunu un apokalipsi..
turklāt, es vairs nevaru izturēt situāciju, kad man prasa - nu, kur tad ir tavi darbi? ko ta' tu tur iemācījies? un tas mani iespaido.