lai gan man arī rudens atņem sparu, spītu un cerību, paverot lauku drūmām domām un asarām. taču prieks laukā sajust kopības sajūtu - skumju pulveris uzbērts visai megapolei, kas sadedz kambaros gaismiņas un sildās ap kūpošiem zivju zupas šķīvjiem. uz stūriem kanēļa standziņas. un krēslā grūti saskatīt pāri darījumu, tā nolaižas virs pilsētas kā piedošana. vecas tantes flamenko kleitās steidz dejot pēdējos tango. pie pamestās kapļu darbnīcas vēl karājas kanārija būrītis. un putniņš tajā vēl dzīvs.