tagad, kopš man ir telefons, pirmo reizi pasūtīju uz mājām picu, jo ārā līst. un bija tā kā baidījos - netic viņi kāda tā adrese, nezina tādu, nezina, ka te ir universitāte, lai gan vienīgā dzelzsceļa stacija ir par godu univeristātei. a, pati picu bode ir rokas stiepiena attālumā. saruna ilga 10 min, es 10 reizes atkārtoju adresi, stāstiju, kur tas ir un beigās jau nikni lamāju, kad man atkārtoti prasīja - a kādu picu?
bet kad atveda, dusmas pārgāja - tur tāds maziņš puisītis šodien strādā nošļukušām bikšelēm, lielu košļeni un sakasītu pričeni. skaidrs, ka neko nesaprot :)