klau, mazā buru laiva tālajos krastos, paņem sava vectēva koka kāju pat tad, ja viņa ir ķirmju saēsta, uzvelc zilo frencīti, kura kabatās vēl var atrast krietnu šķipsnu šņaucamās tabakas un izvelc no slepenās atvilknes mazo sainīti ar dinamītu. šķiet, ka tālāko Tu zini pati.
pamatīgs būkšķis durvju atvēršanai, skriešana uz jūru, atgaiņājoties ar koka kāju no visiem tiem mūdžiem, kurus Tu pieminēji...un pēcāk...iedošana vējam iešņaukt to tabaku...tipa, lai viņam labāks prāts un Tev buras pilnākas. :)