vakar biju šausmīgi emocionāla. tas dēļ holivudas. skatījos 2 filmas - abas ar norautām laimīgajām beigām. un paliku sakāpinātajā asaru momentā bez atrisinājuma. ierakstīju beigās pirms miega diezgan trulu un gaudulīgu ierakstu par nelaimīgu bērnību, ko šorīt jau pie skaidrākas apziņas gribētu precizēt - agrīnos laikus es tikpat kā neatceros, tikai ļoti siltu sajūtu un pasargātību, bet visu, kas notika pēctam es nemaz negribu atcerēties - viss t.s. "real life" man uz tausti liekas pēc smagām paģirām. ar dažām gaišām sezonām. kad es mīlu, jūtos labs un skaidrs cilvēks.