lietus sezona
ārā gāž. nolēmu iet uz skolas ēdnīcu. ciet. tuvāko aizejamo kiosku. tur ēdiena plaukts tukšs. ja man būtu telefons - pasūtītu picu. telefona nav. apstājos tukšā stacijas laukumā unsajutos kā vecs vecs vīrs, kuram nav kur iet un nav ko ēst. skatījos tā bezgalībā uz priekšu uz visiem tiem laukiem, pār kuriem gāza lietus, un kuriem man nebija spēka tikt pār. nokāru galvu un izsalcis gāju mājās.. "mājās". noslēpties un mirt.
pa ceļam manī atdzīvojās spīts - man tak ir pilnas kabatas ar naudu!
un es aizbraucu pēc picas ar taksi. turp un atpakaļ.