kas nu kuram ir laime. kad es dzivoju šiten mājiņā ar sieviņu arī ir labi. bet kad es saduros ar pagrimušiem izvirtuļiem, nelaimīgiem melnu enerģiju, alkatības un skaudības māktiem pilsētas pervertiem. un kad viena un apmaldījusies 5 h netieku mājās, jo nav nevienas atsaucīgas dvēseles vai palīdzīgas rokas, tad es to saucu par nelaimi un iekaisušu pretīgu sabiedrību, kurai es negribu piederēt.