sanāca diezgan neloģiski laikam. es gribēju teikt, ka neesmu māj';as. es esmu iļģu_ciemos, kur vairs nomodā ir tikai kaķis, bet nevaru pagulēt, jo man ir slodze. man pierē velkas rieva, bet kur kur ir pazudis vieglums, no kā viss sākās.
ēs patiesībā.. ļoti pārdzīvoju, kad man netic. nu, vismaz, lai notic viens. tad arī es turpinu ticēt. tas attiecas uz šīm situācijām, kad gribas paraut sevi aiz svārku stērbeles vai žaketes atloka, sakot - mīļā, tu tač'.. vai nu tu esi traka vai nu tas ir nejēgā cool.