saņēmu vēstuli no poļu draudzenes Monikas, ar ko kopā studēju Parīzē. viņai klājas labi, viņa atmetusi ar roku visām kino nebūšanām, strādā kafejnīcā par viesmīli Krakovā, domā precēties un iegādāties mašīnu. viņa ir nogriezusi garās cirtas un nenēsā vairs tonētās kontaktlēcas. viņa Parīzē dzīvoja kopā ar Benediktu mājā, kur bija nomiruši viņa abi vecāki - vietnamieši. viesistaba bija tumša, pie sienām karājās aziātiskās salmu cepures, augšstāvā dzīvoja viņa vecākais brālis - hakeris. liekas, beigās viņi to māju nolēma pārdot.
pāris gadus atpakaļ tieši ap Jaungada laiku, mēs tur uzrīkojām nelielu ballīti. Dan Xu (mazā, neglītā ķīniete) pagatavoja garneļu mērci, no kuras Nikolā vēma tualetē. es biju ļoti sareibusi un prasīju Vinsānam (tam ar noskūto pakausi): kas tas tev par caurumu galvā? viņš sadusmojās un aizgāja. izrādās viņš samērā nesen bija iznācis no slimnīcas, kurā viņām tika restaurēts auto katastrofā sadragātais galvaskauss. jebkurā gadījumā es neko nesapratu. man liekas, ka atsevišķi manas dzīves posmi ir pagājuši kā miglā.