realtime ir šausmīgi grūti runāt par sevi - nezinu, kā sevi uztvert un nopozicionēt. jo es esmu NEKAS. bet arī tas nav manifests un stāstīšanas vērts. gribas risināt sarunu, kas neizriet no stāsta par manu personīgo dzīvi, bet gan par kādu kopīgu tematu. un kamēr pieslīpējas, tikmēr jau pus atvaļinājums sadirsts.