mana mīļā, mana saldā, mana vulgārā intrigu krātuvīte, mājienu un noklusējumu tīnīte, ačgārnu sapņu un pravietisku nightmēru dozīte, ar burtiņiem savērptu piezīmju pīnīte, cerību un nožēlās dzīparotā lielmātes lencīte, galmadāmu tvīda apakšbrunčos ierakstīto mazo melu vīlīte, iesieta maināmajos vāciņos kladīte, sasodītā klabīte ar nejēdzīgo nosaukumu ciba! es tev rakstu, ar pirkstu acīs bakstu, jo manī neviens neklausās. es tev gribēju pateikt tikai to, ka esmu iebraukusi auzās. zinu - ja tev būtu mēle, tu man nolaizītu ausi. gribēju tikai pateikt paldies, ka tu esi un ka man atgādini ik dienu, ka var runāt ar pasauli, bet var runāt arī ar sienu.