zināmā mērā kauns par to, ka mums bija svētki ar eglīti un dāvanām. bet nav kauns par to, ka būtu bijuši ateisti. kauns ir uz iepriekšējo gadu fona, kad nebija nekā - neviena drauga, ne naudas, ne ēdiena, ne dāvanu. bet negribējās uz to spekulēt un speciāli izlikties ka nav. gribējās, lai ir vienkārši. normāli. ne šur, ne tur. lai gan dažbrīd mums pietrūka prasmes to darīt. motivācija gan kautkur bija, bet bija arī kauns.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: