gomi - atkritumi jap.val.
saņēmu dāvanu no prefektūras: Jauno Atkritumu šķirojamo kalendāru 2007. gadam. piekāru goda vietā. nekas nav īpaši mainījies: pirmdien - organiskie mēsli un plastmasas kuļķenes, otrdien - stikls un bundžiņas, trešdien - avīzes un kartoni, cetrurtdien - vēlreiz puvekļi, piektdien - nodīrātas plastmasas pudeles un vienreiz mēnesī drēbes. tāpat jau es to zinu no galvas. skrienu no ciemiem mājās otrdienas rītos, lai varētu atbrīvot kaktu no pudelēm, jo ja nokavēšu, būs vēl vienu nedēļu jādzīvo stikla pilī. ik rītu kāpju pāri zilajiem dabīgo atkritumu maisiņiem un dzeltenajām plastmasas vācelēm, sasietām skiču, flaijeru, dokumentu un rēķinu kaudzēm, rīgas laikiem, studijām un ikonām ar iztecējušu termiņu, sienu sainīšos pagājušās sezonas jēzenes, plavkas un tālbraucēju atstātās ziemas jakas. veltu šķirošanai tikpat daudz laika, cik personīgajai higiēnai (ieskaitot grozīšanos pie spoguļa), kā mantru pie sevis skaitu - combustible/ non-combustible, un mazgājot 2 litrīgās zaļo tēju cisternas domās sarunājos ar kādu līdz šim neiepzītu sabiedrības daļu: domāju, cik gan ļoti mūs katru personīgi ienīst tie, kas pāršķiro mūsu pietašķītos iepakojumus. oh, Gomi, apžēlojies par mani grēcinieci!