pamodos shoriit no shaaviena trokshna, policijas sireenaam. atveeru labo aci un paskatiijos mailu outboxu savaa tel. inbox mani maz intereseeja, bet outboxaa bija shis tas, ko es neatcereejos no pagaajshaas nakts un arii guleetieshanas laiks piefikseets - veelu. aci aizveeru.
shaaviena troksnis bija vesela rinda shaavienu. bet es vairs nebaidos - taa kaa peedeejaa laikaa visas briesmas izraadaas tikai imitiaacija kadra uznemshanai, vairs nenjemu pieree.
Teds vakar pastaastiija par neseno gadiijumu ar puisiiti, kas dziivoja mezha maajinjaa netaalu no skolas kopaa ar maasinju - pie viniem dazhreiz atnaaca mamma, atnesa naudu, liidz vienreiz (nesen) puisiits iedomaajaas maatei nogriezt galvu un to arii izdariija un aiznesa uz policijas buudinu - "skat, reku manas mammas galva!" paareejo mammu atrada daarzinjaa. puisiits bija iestaadiijis roku kaa pukji, nokraasojis baltu un apgleznojis ar rakstiniem.