6)
ieradās Tamami. priecīga par mūsu nejaušo satikšanos un paziņoja, ka gribot iedzert kādu alu. es teicu, ka es jau drīzāk džindžerellu, jo man alkohols ne pārāk. viņa teicās pastāstīt par lielisko piekdienas ballīti. es teicos, ka man nav daudz laika un esmu sagurusi. viņa liekas nedzirdēja, jo tajā mirklī.. mums no aizmugures uzbruka. mēs šķērsojām ielu un mums pakaļ sāka dzīties bars bandītu izskata jauniešu ar policistiem milzīgā ātrumā, ka es neko nepaguvu apjēgt un sāku kliegt skaļu spiedzošu "aaaaaaaaaaaaa!", līdz režisors nokliedzās "CUT" otrā ielas galā un viss bars apstājās. es biju viņiem izbojājusi kadru.

piesmēķētā šaurā ēstuve ar dienasgaismas lampām, kurā mums netipiski ilgi nenes pasūtītās marinētās vistu akniņas uz iesmiem un kur pie galdiņa eiropietim nav, kur nolikt kājas. Tamami stāsti par kādu mani pārāk neinteresējošu pasauli, ieinteresētie blakus galdiņu skatieni uz ārzemnieku tradicionālā japāņu restorānā.. piebeigusi savu porciju, saņemos un saku, cik vien skaidrā angļu mēlē spēju: "Lets go!" - "yea. lets go for another one" - tik pat skaidri atbild man mana attapīgā japāņu draudzene un pasūta sev vēl vienu alu.

FIN