4)
pa galvu pa kaklu izmuku no kafejnīcas, ātrāk prom no visām pianistēm un francūžiem - tā varžēdāju valoda man nekad dzīvē neko labu nav atnesusi - tikai mononukleozi un sabeigtus nervus. un atskārtu.. ka esmu taču Šibujā - pašā rosīgākajā pilsētas daļā 7dienas vakarā. nolēmu aiziet līdz Bunkamura ēkai, iespējams tur satikt Tamami un pateikt, ka visticamāk..
un te nu es nonācu uz sarkanā paklāja. šis bija 20. starptautiskā kinofestivāla noslēguma ceremonijas vakars Bunkamura ēkā. Grezna indiešu aktrise kāpa laukā no limuzīna un zibināja zibspuldzes, kamēr es savā mājas halātā meklēju ieeju, acīmredzot, to pašu, kuru šī kundze, lai iekļūtu nolādētajā koncertu ēkā, satiktu Tamami un..
neviens mani pat nedzina nost no tā paklāja. acīmrerdzot, arī noturēja par ekscentrisku indiešu jauno operatoru vai ko tādu.. nu, i k čortu - aizskrēju pa kuluāriem garām visiem Swarowski un Dior stendiem turp, kur reiz biju redzējusi savu japāņu draudzeni, bet tai laikā viņa smaidīja kārtējai ķīniešu Nikolu Kidemenu delegācijai un essapratu, ka man laikam izvēles man nav. būs vien jāgaida.