2)
mājās nokļuvu vēlu. un kad pamodos, lai dotos satikt pianisti, man joprojām galvā dūca elektrība, rokas bija vājas, lija auksti sviedri un kuņģis ziņoja, ka alkoholam nē. bet kas solīts - solīts. var jau pāris stundiņas noturēties. tā kā pamodos pēdējā brīdī, nebija arī vairs laika dušai.
tāda kā stāvēju guļamajās drēbēs - uzvilku mēteli un cepuri pār acīm un devos saņemt nelielu daļu ciešanu un disciplīnas savā izlaidīgajā dzīvē.
viss gāja gludi. pianiste ir diezgan apķērīga. es viņai palīdzēju rakstīt vēstuli formālajā stilā, kuru - nu, ko tur liegties - nemaz tik labi arī neprotu. neesmu tai nevalodā runājusi jau gadus divus, bet tomēr uzskatu, ka zinu, kā ir pareizi.. līdz no kafejnīcas blakus galdiņa atskanēja nodevīgs un gārdzošs parīzieša "bonjour!".