es pati toties varēju veikt īstus kokgrebumus papīru kārtās ar savu stingro zilo lodīšpildspalvu un latviešu spaiņu nesējas tvērienu tā, ka izpiedās burtnīcā līdz pat pēdējam vākam.

izmetu gan visus pierakstus līdz ar varenajām maliņām no tā laika; līdzīgi kā tai austriešu filmā, kur sagriež visas blūzes, aizkarus un žalūzijas pirms kolektīvās pašnāvības. aizbraucu uz japānu vienā krekliņā.