не друг и не враг, а просто так
kad man to pārmeta, es tikai savilku seju, kā savelk pie pēriena. ne gluži tā kā suns pieglauž ausis, bet drīzāk kā kaķis - nenožēlojot, vienkārši, lai pārlaistu pāri krusu. pēdējā laikā šī grimase iesēžas manos vaibstos kā mašīna melnzemē.
tagad par to domājot - es nezinu, kas ir ienaidnieks. man nav. varbūt ir, tikai es to nezinu. es vienkārši neizprotu šo kategoriju. man ir dažkārt dusmas, bet lielākoties uz sevi. bet draugs? varbūt.. varbūt tiešām esmu kaut ko palaidusi garām? varbūt es nemaz neesmu draugs? a prosto tak.. varbūt nezinu neko arī šo kategoriju.