Man ir kādi 7 vai 8 gadi, kad eju no mūzikas skolas un saprotu, ka vairs nedomāju kā bērns un arī vairs īsti neatceros, kā tas bija – domāt/just kā bērnam. Tad nu tā: gribētu uz to saulaino sajūtu, kuru tajā brīdī neatgriezeniski aizmirsu (palika tikai kaut kāda apziņa, ka tas aizmirstais bija kaut kas labs).