Žēl, ka nevar izlasīt visu tekstu, bez konteksta grūti godīgi oponēt.

Bet es tomēr oponēšu, ka homoseksuāla vīrieša pieredze ar mīlestību gadsimta vidū droši vien nav skaidrākais avots, no kā smelties :) Lai gan neatbildēta mīlestība (un tādējādi arī vientulīgā) pastāv kā koncepts mūsu kultūrā, baidos, ka tas ir tikai koncepts un tam ir vairāk sakara ar ciešanām un vientulību nekā jebko citu. Mīlestībai ir nepieciešama abpusēja ievainojamība un spēja otrā ieraudzīt mīlestības subjektu, nevis objektu. Ja otrs ir tikai mans ilgu priekšmets, bet es vienmēr palieku aiz vientulības sargājošā vairoga, tur īsti nav attiecību.

Iespējams, Fuko saprot mīlestību kā jūtas, bet es - kā noteikta veida attiecības.