vienreiz migrēna uznāca skolā - atceros viens pazīzstams jūzeris bija eksaminators, bet es neredzēju, kas rakstīts testā, jo arī tagad ja godīgi, tas, kas uz ekrāna miglojas - es teicu tam biktstēvam, ka nekas nesanāks, ka es neredzu jautājumus, viņš savukārt: nosakiti tad man no galvas šekspīra sonetu. (no tās pašas galvas, par kuru es jau šodien runāju - kuru lappusi? - 66-to. - ok) atriju uz leju sakrājušos nelabumu, nomurmulējo visiemzināmo "all the men and women merely players", saņēmu savu piecinieku un pēctam izrubījos tualetē.
nē, nu. tas kas neder kinoteātrim, ir tas, ka es nevaru novākt smaidu.