mīļā sahāra - ziemas māte
tu kas apsorbē okeānu sevī
ņem pie sevis manas asaras
izkaltē, nosusini manus vaigus
izkar tos žāvēties uz tā striķa
ar kuru apjozies,
kad sadalīji zemes lodi daivās.
ļauj asarām tecēt
pa vienu vienīgu gultni
kā nīlai.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: