"viņus šķīra laukums ap trīssimt asu platībā (..)
"viens solis pāri šai robežai, kas atgādina to robežu, kura šķir dzīvos no mirušajiem, un tad - neziņa, ciešanas un nāve. Un kā ir tur? Kas ir tur? Tur, aiz šī lauka un koka, un saules apmirdzētā jumta? Neviens nezina, taču gribas zināt; un ir baigi pāriet to robežu un gribas to pāriet; un tu zini, ka agri vai vēlu tā būs jāpāriet un jāuzzina, kas ir tur, viņpus šīs robežas, gluži tāpat ka neatvairāmi jāuzzina, kas ir tur, viņpus nāves. Bet pats tu esi spēcīgs, vesels, līksms un satraukts, un tev apkārt ir tādi paši veselīgi satraukti, rosīgi cilvēki." Tā, ja nu ne padomā, tad jūt ikviens, atrazdamies aci pret aci ar ienaidnieku, un šī sajūta piešķir sevišķu spožumu un prieka pilnu asumu visam, kas notiek šais brīžos."