es neredzu, ko tur daudz izvērst - tā bija personīgas, sirsnīgas, svarīgas pieredzes gaumīga ilustrācija. man šķita pārāk daudzas reizes pasvītrota viena un tā pati tēma, doma, kas bija saprotama jau no viena darba. ļoti foršas bija pašas fotogrāfijas, bet visa tā pārējā scenogrāfija, svecītes un dienasgrāmatas lapas, un vēl tas teksts uz sienas - mazliet patētikas virzienā, neatstājot sevišķi daudz vietas iztēlei, kaut kādai jaunai kārtai - kaut kam vairāk par attēloto