Man arī vairāki cilvēki ieteica dakteri Māri, bet laikam esmu vienīgā, kam šī vizīte nebeidzās labi. Pirms mums (vizīte bija pieteikta) iekšā iešmauca suņa saimnieks ar paziņojumu: "Mēs ātri!". Ilgi gaidījām laukā ar kaķi būrī un divas reizes atvērām durvis, lai izrādītu savu nepacietību, par ko pēc tam tikām bargi sodīti. Kad tiku iekšā, dakteris Māris kopā ar savu asistenti sāka man pārmest šo rīcību, izstāstīja, cik aizņemti ir un ar cik nopietnām lietām nodarbojas. Viss beidzās ar to, ka viņš man parādīja mirušu krupi burciņā, ko kaut kad nesen izoperējis. Kad izstāstīju, ka esmu atnākusi pārbaudīt tikko no patversmes paņemta kaķa veselību un saņemt konsultāciju, kā labāk kaķi saradināt ar otru kaķi, viņš man sāka teikt, ka jau pa telefonu stāstījis - tur neko nevarot padarīt. Tas esot tāpat kā tad, kad appreci otru sievu - vai nu viņa sadraudzējas ar pārējo ģimeni vai nē. Kaķi tā arī neizņēma no būra.

Tad es devos uz otru rajona klīniku, kurā man nebija pieraksta. Kamēr gaidījām, kaķi piedāvāja nolikt iekšā telpās. Pēc tam kādas 40 minūtes mani iztaujāja par visu, kaķi iztaustīja, ar pirkstiem ņēma nost zobakmeni u.tml., barību pirkt neuzspieda. Tas, protams, neizslēdz to, ka es jau tad sapratu - iespējams, sarežģītākos keisos Māris ir veterinārais dievs, bet šī otra vārdā neminamā rajona klīnika - zīlēšanas salons. Tikai gribēju izstāstīt par savu visnotaļ citādo pieredzi.