ka pasaule tiek kuplināta uz ilūzijas pamata - iluminators iluzionā, spoguļu stikli, sienas, griesti - pārgriezti, kaleidoskopa caurums - es skatos caur tīkleni un redzu, ko redz tava acs. siltā xeroxā pavairoti attēli ar atlētiem un madonnām sasprausti pa pārīšiem - kreiči un erceni veido skavas. ja noņemtu brilles, kas apmāna radzeni, katru fokusējot uz sava, varbūt saprastu, ka meklē draugos mirušus cilvēkus. tu taču zini, ka nekā nav. bet naktī, kad laptops ir vienīgais gaismas avots, tu tam uzlido akli kā cikādes petrolejas lampai. piespedies ar vēderu un aizsedz mirguļojošus kristālus. es gribu, lai tu man pierādi, ka manas teorijas ir aplamas. tad es sakritīšu kā dzīvsudraba masa, tu varēsi mani izkošļāt pēc sava prāta un pielipināt zem rakstāmgalda.