kaķīši dara mani laimīgu. tā, ka mazliet pat par daudz, viņi neļauj pat mazliet saskābt, visu laiku nāk virsū kā serotanīna mākonīši. jau no paša rīta Sabīne iekārtojas tronī man uz sirds, pieliek pie deguna savu gludo pumas seju, sēž tur un afektīvi murrā, glaužas gar vaigu kauliem. maigais jērs Kentons ir vairāk kā sunītis, kas visu laiku krīt pie kājām un rāda savu pliko puncīti, prasa, lai viņu paglauda, bet no rīta viņš mācās no Sabīnes un arī sēžas virsū pie sejas, vairāk ta kā uz pleca un murrā ausī. pēc kāda laika viņam apnīk un viņš mēģina nolaizīt Sabīnei pakaļu, viņa drusku ļauj un tad iesit viņam ar ķepu pa galvu un abi aizdricelē prom cīkstīdamies. un es varu kāpt laukā no gultas.