es pie otrā šāda veida komentāra paziņoju, ka ēšana vispār nav obligāta, var droši doties prom no galda un neēst neko. Tb vai nu ēd normāli vai var neēst, nevis sākas kkāda cūkošanās un ēdiena stumdīšana vellsviņzinpakurieni ar skābu ģīmi (man vnk pietiek nervu bendēšanās tā jau izdomāt, ko varētu paēst, kas būtu pietiekami ok, sabalansēti, dažādi, veselīgi, lai vel puncis pilns, plus cenšos arī piedomāt, lai garšo (pat burkānus zupā esmu sākusi rīvēt, jo grieztus neēd, bet rīvēti garšo), un ja tad vēl sākas visādas replikas, tad man pacietības mērs strauji izsīkst..) :D //Zinu, ka mans visēdājs bērns mani ir izlutinājis..
Tavā gadījumā ar skolnieciņu laikam tas nestrādās :D (vai nostrādās pat pārlieku labi)