klusi nakts čuksti. no rīta atnāk nogurums. citreiz kauns. līdz nākamajai pusnaktij, kad atkal mēness pabērni pārvelk kapuces pār acīm un klusītēm izlavās no mājas, lai pagrīdē slepšus kaplētu zeltu. un no rīta ne vienam neko. tikai apsārtušās acis un nodurtais skatiens. viņi ir visur. viņi ir starp mums.