Es pirms izolācijas sāku iet uz Latvijas Radio runas kursiem pie Ainas Matīsas, un man tieši pirmajā nodarbībā beidzot iemācīja pareizi izrunāt manu vārdu. Ļ latviešu valodā izrādās ir tikpat mīksts, kā L, un mēle ir jātur turpat uz aukslējām pie zobiem; es līdz šim kaut kā mēdzu kautrumā no slāviskās izcelsmes to mēli ierullēt trubiņā un paslēpt dziļāk.
Savukārt ciemā, kur augu, galvenajā laukumā bija Ļenineklis. Katru reizi tajā iebraucot, manai māsai tika tekts "a vot i ģeduška Ļeņin", līdz vienu dienu viņa sāka raudāt un jautāja - "pačemu vsjo Ļeņino, a gģe moj ģeduška?"