simo naktī krekšķēja un es viņu paturēju mājā, un izbaudu viņa kompāniju tādā pašā mērā kā šo saulaino dienu (arī simo šodien nav apmācies). viņam nav kauna un viņš saka visu, kas ienāk prātā. viņš uzrunā sakņu pārdevējas, sakot ka ir ēdelīgs kāpuriņš un apēdīs viņu kāpostus. viņš galanti atvadās no vafeļu pardevējas ar "mēs nāksim atkal." un parāda "es dzīvoju tajā mājā, mums ir jauns dzīvoklītis". viņš nēsā taureņa spārnus un liek skatīties viņam acīs, viņš grib griezties un šūpoties, un es gribu lai viņš smejas.