man nupat bija dzīvoklī pazudis Simons. saucu - neatsaucās. viņš gulēja, tad es izgāju koridorā satīrīt kaķa mēslus (viņš bija noslaucījis dibenu pret koridora grīdu), atgriežos istabā - Simo nav. izcilāju visas segas, izskraidījos pa istabām, un tad aiz aizkara uz palodzes pamanīju mazu siluetiņu. sēž asarainiem vaigiem un klusi skatās pa logu: "es domāju, ka tu aizgāji, es sabēdājos, bet te brauc mašīnas, atcerējos, kā mēs braucām ar taxify"
šķiet, viņam sākusi darboties atmiņa, un ieslēgusies melanholija. viņš atkal skatās pa logu, nevis multenes.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: