tā ir dziesma, ka sman maļas pa prātu; dziesma par izvēli paturēt vai nepaturēt bērnu: https://youtu.be/e2cN4Us0GVk

tai ir ļoti skaisti un dramatiski vārdi, apmēram tādi:

nē, nē tev nav vārda
un tu neeksistē
tu esi tikai tas, ko mēs par tevi domājam,
nē nē, tev nav vārda
nē, tu neesi īsta būtne -
varbūt tu būsi kādu dienu,
ja es tev došu patvērumu...
ja vien tas nebūtu tik grūti
varbūt man būtu jāpagaida
jāredz, kā mans vēders plešas
kādā gan es esmu slazdā
kas šis ir par draumsīgu lāstu

nē nē tev nav vārda

vai viņi maz zina,
cik ļoti tas maina ne tikai ķermeni, bet prātu
ka patiesībā mēs tevi nēsājam galvā
un tas nekad nemainās
tu nekad nebūsi mans centrs
ko vispār citi zina par manu vēderu
viņuprāt, es tikšu no tā vaļā,
darot citas lietas?

[..]

ikviens, kurš stāsies ceļā
starp mani un manu vēderu
mani nicinās un nīdīs
noliks mani vienā līmenī ar kucēm
tā ir zaudēta cīņa
kas man uz visiem laikiem atstās rētas
bet es esmu veidota no rētām
no sakāvēm un triecieniem

nē nē tev nav vārda