nu, ko tur daudz mācīt.. tējas ceremonija tāpat nesanāks.. ūdeni ne verdošu, bet 80 graadus lej uz palielu daudzumu un pielej klaat, kad nodzeraas. bet var arii apliet, paturēt tādu, lai iekrāsojas zaļa vai brūna vai zaļi brūna un tad dzert aukstu. uudens vietā. ļoti labi pēc dzertiņa nobeigt ar tējas krūzītēm, lai biki atskurbtu un pagiru nebūtu. dzer, kamēr vstavļajet vai nepaliek galīgi sūdīgi, jo īstenībā stiprāka par kafiju.
matcha gan ir biki smalkāka padarīšana, ja to taisa pats.. bet to jau pašas taisa tikai ceremonijas vadītājas. bet tā parasti var nopirkt zaļu pulveri un bērt lai sanāk krietni zaļš tas dzēriens un ar putiņām. tipa - http://www.teanobi.com/
ar matchas garšu taisa arī saldos ēdienus. zaļi saldējumi, zaļas maizes, zaļas kūkas, krēmi u.c.

japāņi mēdz nenodalīt saldos un sāļos tik ļoti kā mēs (kaut arī paši sauc sevi par āzijas eiropiešiem.. haha. viņi tomēr no visiem aziātiem ir konservatīvākie frīki). tātad viņi aiz mīlestības uz savām nacionālajām garšām (tipa tējas pulvera garša, saldo kartupeļu un pupu garša) mēdz ieiet tādos extrēmos kā kartupeļu saldējums, zivju saldējums u.c.
tāpēc arī nekāds brīnums nebija gurķu pepsi-kola.