Es esmu bijusi tik slima - vārga, ar pilnīgi vatainu galvu, priekšģīboņa stāvoklī -, ka gāju uz priekšu, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi: jo vienīgais, kas turas prātā, ir tas, ka jātiek līdz ārstam. Kā pa miglu atceros, ka manā priekšā bremzēja un brauca apkārt. Ne Latvijā. Ir zemes, kurās cilvēki neuzskata, ka likties zinis par citiem viņus kaut kā personiski noniecina.

Tas, kurš pats nav vecs, nespēj iztēloties, kā pasauli no brīža uz brīdi uztver vecs cilvēks. Toties katrs var pabūt slims, negulējis n naktis, ar stundām kliedzošu zīdaini utt. Perspektīvai.