Bāc, es protams zinu ka šitais izklausīsies pēc "bet pie mums tur Rietumos", bet eh, pofig. Skatījos to video, lasu šitos ierakstus un lamājos.

Lamājos tāpēc, ka dzīvoju Sidnejā. Mašīnu te visiem ir vairāk nekā sajēgas, satiksme un infrastruktūra kopumā drausmīga, ar riteni uz ielas rādīties murgs, BET - uz jebkuras gājēju pārejas, jebkurā ielā, vienalga kur, vienalga kāds ātrums vai ielas lielums vai kas tur ne, VISAS MAŠĪNAS PALĒNINA ĀTRUMU PAT JA CILVĒKS TIKAI IZSKATĀS, KA VARĒTU SĀKT IET PĀR IELU. Septiņu gadu laikā man nevienu reizi nav bijis tā, ka nepalaiž (tieši otrādi, nācās iemācīties droši un aktīvi iet pāri pārejām, lai nekavētu satiksmi, jo mašīnas 100% stājas).

Pretstatam, kad pirmo reizi vīrs (dzimis un audzis Sidnejā) viens pats pastaigājās pa Rīgu, gandrīz tika sabraukts pirmajā dienā, jo koncepts "gaidīt pie pārejas" viņam tobrīd vēl bija svešs.

Tā ka visi šitie Rīgas autovadītāji komentāros ar visiem saviem "es negribu strauji stāties, slidens, ātra satiksme utt utjpr" var vienkārši iet dirst. Citu valstu piemēri skaidri parāda, ka attieksme pret gājēju pārejām ir autovadītāju kultūras jautājums un pat no šīs vienas Cibas ierakstiem ir diezgan skaidrs, ka Rīgā ir daudz cūcisku braucēju. Bez nekāda attaisnojuma. Nekāds tur "oij bet tur sarežģīta iela, grūti pāriet, varbūt vajag iet apkārt, un vispār es jau vienmēr stājos bet nu tikai tad, ja izdevīgi, var jau cilvēks pagaidīt." Bremžu pedāli vajag atrast, jopcik.