pirms dažām dienām pieļāvu klasisko kļūdu, ka ejot pāri krustojumā pie nupat iedegušās zaļās gaismas paskatījos tikai pa kreisi un pa labi, nevis arī sev aiz muguras - spēru divus soļus pāri, un 30cm no manis aizlidoja taksometrs, kurš ar ieskrējienu vēl veica kreiso. esmu bailīgs zvērs, un pēc tādas ielas šķērsošanas kā vienam pašam, pamanāmam pieaugušam cilvēkam tāpat paiet vismaz desmit minūtes, kamēr sirds atgriežas normālā ritmā, un vairākas stundas, kamēr pāriet nelabums. kā būtu iet tādā brīdī ar bērnu, nevaru pat iedomāties.