7-ītā diena
visu rītu vēmu. nācās pat apstādināt autobusu. izkāpt no vilciena. vēmu arī konferenčzāles tualetē. mana prezentācija ilga 15 minūtes. ar savu savemto smaidu stājos 8 profesoru komisijas priekšā. un aktīvi žestikulēdama, mēģināju viņus iepazīstināt ar "digitālā vārda" konceptu. vakar likās, ka man nepietiks drosmes, ka runāšu par tikai attēlu. bet tā kā viss bija izvemts, runāju par to, kas ir uz sirds.
pagalmā sagaidīja zilacainais libāņu IT inženieris Narass. viņš teica, ka man vajagot paēst. aizveda uz turku restorānu. atlaidos paklājos un zelta spilvenos, mums atnesa 15 ēdienu trauciņus un tēju. piebiedrojās blakus sēdošie japāņi - etnisko stilu pārstāvoši ceļotāji. pasveicināja mani igauniski. un stāstīja par libāniešu viesmīlību. Narass stāstīja par tunisieti no valodu kursiem, kas viņam salauzusi sirdi, sākot satikties ar citu šo pašu kursu biedru, tad viņš runāja par to, ka dievs radījis pasauli 7 dienās, kaut varējis arī vienā stundā, taica, ka esmu vienīgā skaistā stipendiāte, ko viņš pazīst.. iegrimu spilvenos un viņa monotonās balss transā. gulēju kādas 15 minūtes, līdz iezvanījās modinātājs. sākās otrā maiņa.
Katsuro ir vietējā play-boy fotogrāfs. izārstējies no leikēmijas. kad viņam paziņoja, ka palikuši vairs tikai 2 mēneši, viņš apņēmies, ka nē - nedrīkst nomirt pirms nav būts Krievijā. pierakstījies tradicioālās ārstēšanas kursam un aizbraucis uz Maskavu, piedalīties kādā Mosfiļm projektā. sauc Krieviju par savu atdzimteni, tagad uzskata par savu pienākumu apgūt arī valodu. viņam ir piespraude - za pobedu nad yapoņiei. viņš nopirka man ledus tēju, un stāstīja par karu un par amerikāņu bāzēm okinavā.
vakarā bija jāpalīdz Tamami novākt izstāde. aizbraucām uz galeriju otrā pilsētas galā. sasaiņojām fotogrāfijas. mums atnesa earl-grey ar pienu. nelabums pamazām atlaida. bet līdz mājām pietrūka spēka aiziet. taksits gadījās tāds runātīgs - uzdāvināja pat dāvanu par braucienu.
salaidu vannā ūdeni. kaimiņzēns pieklauvēja pie durvīm - atnesa manas drēbes. varbūt vajadzēja viņu aicināt iekšā, bet es paliku stāvot uz sliekšņa. ļoti gribējās viņu apkampt un noskūpstīt, un tad saritināties azotē un aizmigt. bet pietrūka spēka. lai paliek pa vecam, turpināsim bezvārdu kontaktu, dzīvojot viens otra istabas skaņās. es aizmigšu viņa tecīlas vienmērīgās rūkoņas pavadījumā.