visu dienu ļoti gribās uz Sindžuku. karaoki, kabuki, azartspēles, kristiešu sektas, sutenerus.. gribās to visu sev apkārt. iepelējušus mūra debesskrāpjus - bez kādas glances un spīduma, bet nosūbējušiem nokvēpušiem sāniem un skursteņiem. uz ielas šajā pārvēdinātajā pilsētā, kur kondicionieru virpuļi pūš uz āru karstu tvanu. tā tokija, kas ir pie zemes, ož pēc putekļiem, pelējuma un karstām nūdelēm. līdzīgi putekļiem ož arī īstā tēja. tieši šī izvirtusī pilsētas daļa, centrālās stacijas rajons, šķiet vistradicionālākā japāna. šeit to vajadzētu nākt un cirst gravīrās.