nja, ar tiem lauku suņiem ir tā, ka ne pārāk ilgi pēc pirmās sakošanas mani sakoda cits vilku suns dziļos laukos tieši tajā brīdī, kad saimniece man teica, ka viņš gan nekož. drausmīgi riebīga sajūta un man vienmēr ir stress vietās, kur šitādi suņi varētu būt. hence ņemu līdzi pie rokas kko ar ko aizsegties vai pipargāzi. vislabāk, protams, kad vēl notiek upura vainošana un suņa saimnieks paziņo, ka raustīgā uzvedība un bailes no suņa visu šito izraisīja, tā jau gan suns, gan saimnieks ir balti un pūkaini.