kā man patīk izlikties par duročku, uzvesties kā pirmklasniekam klasē - kad man rāda attēlu, nosaukt vismuļķīgāko, ko tajā var saskatīt, bet tas tikai tāpēc, ka es netieku gudra, ka jebkura atbilde liekas vienlīdz idiotiska. tā esot kaut kāda vaina smadzenēs īstnībā - bija vienreiz man tāds tests jāpilda, kur ģeometriskas figūras sazīmētas un jāpasaka, kura plakne ir priekšplānā, kura - dibenplānā. un tas bija horror movie - tās figūras sāka grozīties uz priekšu un atpakaļ, raust'tās līnijas izvirzījās priekšplānā un stingrās palika aizmugurē. tāpat arī neredzu, nesaprotu jēgu bieži, kad uzzīmēta kaut kāda ikoniska bildīte, piemēram cilvēciņš pie mājas, virs galvas domu mākonītis un tajā cilvēciņs ar bultiņu - es nespēju no tā izlobīt teikumu - "droši vien draugs vēl nav atnācis", bet gan "droši vien draugs ir pagājis garām savai mājai" vai "droši vien drauga nemaz nav". šīs atbildes nav vienlīdz labas, jo nākamā bildītē jau ir puskails cilvēciņs un gulta, no kuras es nespēju izlobīt "ir jau vēls - droši vien jāliekas gulēt", bet gan "jau ir pieci no rīta, droši vien atkal neizdosies aizmigt" vai arī "ir jau vēls, draugs droši vien neatnāks". un tādā garā.