kāpēc tā skaidrība nāk ar rītagaismu? gribi negribi, jāceļas augšā un jāpieraksta:

1) nu, nevar tomēr apvienot darīšanu ar darāmā analizēšanu! tas ir kaut kā šizofrēniski. nevar būt abās jomās labs. nu, nekādi. tā tāda lomu spēle sanāk, visa tā mācīšanās.

2) pazudis kaut kur kontakts ar dieviņu. nav vairs sajūtas, ka viņš tur augšā visvarens un lūdzams, bet es te lejā tāda izmisusi un lūdzoša. nezinu, kas par lietu, bet arī viņa seja rādās kā zīmētam indiānim. vai tiešām nomainot pasaules pusi, arī atbildīgie nomainās? bet ar Budas-kungu man arī nekādu attiecību pagaidām nav. vienīgi doma par to, ka dieviņš ir nevis augšā, bet priekšā, grozās pa galvu..