es zinu, ka tu joko, bet nazītis ir ļoti slikts piemērs, jo nekad aizstāvībai nedrīkst izmantot kaut ko, ar ko tevi pašu var savainot vai nogalināt. ja vien tu to nepārvaldi meistarīgi. es piekrītu, ka nevardarbīga aizstāvība ir labākā, bet man šķiet, ka tajā iztrūkst kaut kādas svarīgas komponetes, kaut kādas drošības un pamata sajūtas, ka tu pats sev vari palīdzēt, arī tad, ja pieaugušā nav blakus.

tas ir interesanti, ka tu neredzi nošķīrumu starp uzbrukumu un aizstāvēšanos. es arī nesaku, ka šis nošķīrums ir acīmredzams, man par šo tēmu vēl jāpadomā. teiksim, vai sieviete, kura nēsā somiņā asaru gāzes balonu, piedalās un kultivē vardarbības kultūru, jo ieņem tajā aizsardzības pozīciju?